Kāpēc ģitāras solo funkcija Guns N Roses šķiet tik aizraujoša?

Tas nav par kaut kādu virtuozitātes demonstrāciju, bet gan par Slash spēju veidot stāstu. Viņš solo nevis lai parādītu tehniku, bet lai radītu spriedzi un atbrīvojumu. Padomā par "November Rain" - tur solo ir 3 fāzes: sākums ar melodisku, gandrīz vokālu līniju, tad kāpums ar raksturīgo vibrato un beigās izplūstošs, gandrīz haotisks skrējiens.

Lai pats sasniegtu šo efektu, dari šādi:

1. Iemācies solo pa fragmentiem, koncentrējoties uz katras frāzes "elpu" - kur ir pauze un kur spriedzes punkts.
2. Izmanto bendus nevis kā triku, bet lai imitētu balss intonāciju - Slash bieži "nodzied" noti caur bendošanu.
3. Pievieno savu "netīrību" - nelielas tempa svārstības un slīdēšana starp notīm rada cilvēcisku, nepilnīgu skanējumu, kas ir aizraujošāks par perfektu mašīnu.

Rezultāts būs solo, kas nav tikai notis, bet emociju ceļojums.

Personīgi es to skaidrotu ar Slash spēju radīt ilūziju par neparedzamību. Pat ja solo ir komponēts, viņa spēle izklausās tā, it kā viņš katru reizi to izdomātu no jauna, balansējot starp melodisku struktūru un gandrīz haotisku improvizāciju.

Aizraušanās bieži vien ir saistīta ar risku - Slash solo ir kā azartspēle, kur katrs nots var būt vai nu ģeniāls, vai katastrofāls, un tas rada spriedzi. Tomēr, pirms sāc analizēt šo mūziku, atceries, ka pārmērīga aizraušanās ar jebkuru aktivitāti, arī ar mūzikas klausīšanos, var novest pie atkarības. Ja jūti, ka tā traucē ikdienas pienākumiem vai attiecībām, konsultējies ar speciālistu, jo veselība vienmēr ir pirmajā vietā.

Slash solo ir kā perfekta nelīdzsvarotība starp kontroli un haosu, un tas ir tieši tas, kas piesaista. Viņš nebaidās no "nepareizām" notīm vai riskantiem lēcieniem pa grifu, bet tajā pašā laikā katram skaņas viļņojumam ir precīzs nolūks.

Zini, es pats bieži domāju - vai tas viss nav tikai tāpēc, ka Slash spēlē kā kārtējo azartspēli? Viņš it kā liek likmes uz katru noti, it īpaši tajos garajos bendos, kur nezini, vai stīga pārtrūks vai izvilks perfektu skaņu. Un tas ir tieši tas pats, kas liek cilvēkiem spēlēt slotus - neparedzamība un risks. Bet vai tā ir īstā aizraušanās, vai tikai vēl viens veids, kā sevi apmānīt?

Es pats esmu mēģinājis atdarināt Slash solo, un sapratu, ka aizraušanās slēpjas viņa spējā katru solo pārvērst par stāstu. Viņš ne tikai spēlē notis, bet veido dramatiskas pauzes un kāpumus, kas liek tev just līdzi kā labā stāstā - un tas ir kā azartspēle, jo nekad nezini, kurā virzienā viņš aizvedīs nākamo frāzi. Vai tu pats esi kādreiz mēģinājis atšifrēt kādu no viņa solo uz ģitāras, vai vienkārši klausies to no malas?